Difference between revisions 1835020 and 1835100 on lvwiki

{{Ievads+}}
{{Vikisaites+}}
{{Starpviki+}}
{{Kategorijas+}}⏎
'''Augu veģetatīvā pavairošana ''' ir bezdzimumvairošanās veids. Jaunu augu attīstība notiek bez sēklu vai sporu produkcijas un jaunais augs ir ģenētiski identisks mātes augam.<ref>[http://www.tekura.school.nz/departments/horticulture/ht105_p1.html/Asexual propagation]</ref> 

Bieži vien augiem attīstās speciālas orgānu pārveidnes, ar kurām augs var radīt sev identiskus pēcnācējus, kā arī augu pavairošana var notikt mākslīgi, izmantojot to orgānu daļas, kas satur meristematiskos audus. 

==Augu pavairošana ar orgānu pārveidnēm==
Orgānu pārveidnes veidojas lakstaugiem, kuriem, beidzoties veģetācijas periodam, iet bojā auga virszemes daļas. Tas pārziemo ar izveidoto orgānu pārveidni,kas atrodas augsnē.Orgāna pārveidnē uzkrājas barības vielas, kas vēlāk tiks izlietotas, lai varētu attīstīties snaudošais pumpurs, ko satur orgānu pārveidne. Atsevišķi augi veģetatīvi vairojas arī veģetācijas periodā, piemēram, zemenes.

Iedala divu tipu orgānu pārveidnes: vasas pārveidnes un sakņu pārveidnes.
===Vasas pārveidnes=== 

[[Attēls:Corm_(PSF).png|thumb|100px|]]Vasas pārveidnes ir [[Bulb|sīpoli]],[[Tuber| bumbuļi]], [[Corm|bumbuļsīpoli]], [[Tuber|sakneņi]] un stīgas. Visas vasas pārveidnes līdzīgi kā vasas sastāv no lapas, stumbra un pumpura.

''' Sīpols''' ir specializēts pazemes orgāns, kas sastāv no reducēta stumbra, cieši kopā sakārtotām, sulīgām lapām, kas izkārtotas koncentriskos riņķos apkārt stumbram, kā arī pumpura. Sulīgās lapas uzkrāj barības vielas, kas tiks izlietotas nākamajā veģetācijas periodā, lai no pumpuriem attīstītos zieds un jaunie augi. No terminālajā pumpura attīstās zieds, bet no laterālajiem  pumpuriem jaunie augi. Sīpoli lielākoties veidojas viendīgļlapju klases augiem,piemēram, tulpēm ''(Tulipa)'' , hiacintēm ''(Hyacinth)'', dārza sīpolam ''(Allium cepa)'', bet var veidoties arī divdīgļlapju klases augiem, piemēram, skābeņu ģints ''(Oxalis'' sp.'')'' augiem.

'''Bumbulis ''' ir speciālas struktūras pazemes vasas pārveidne, kas specializējusies barības vielu uzkrāšanā. Bumbulim ir visas daļas, kas raksturīgas stumbram, tikai tās ir stipri palielinātā formā. Bumbuļiem ir mezgli, ko tautā mēdz dēvēt par "acīm". Katrā mezgla vietā atrodas viens vai vairāki nelieli pumpuri. Mezgli ir izkārti pa spirāli sakot no gala mezgla. Bumbuļiem augot un attīstoties raksturīga apikālā dominance. Bumbulis satur lielas cietes un slāpekļa rezerves. Bumbuļi raksturīgi kartupeļiem '' (Solanum tuberosum)'', ''(Caladium)'' ģints augi u.c.

'''Bumbuļsīpols''' ir īpašas struktūras vasas pārveidne, kurai raksturīgs palielināts reducēts stumbrs, kurā uzkrājas barības vielas. Lokveida lapas irsausas, līdzīgas papīram un sakārtotas apkārt sulīgajam stumbram. Tas pasargā stumbru no ievainojumiem un palīdz samazināt ūdens zudumus. Bumbuļsīpolam ir terminālais pumpurs, no kura attīstīsies zieds, un laterāliem pumpuri, no kuriem attīstīsies jaunie augi. Bumbuļsīpoli raksturīgi gladiolām  ''(Gladioulus)'' un krokusiem ''(Crocus)''.

'''Saknenis''' ir horizontāli zemei pazemē augošs stumbrs. Atsevišķos gadījumos saknenis var uzkrāt barības vielas, kā tas, piemēram, ir īrisiem ''(Iris)''. Mezglu vietās terminālais pumpurs stiepjas augšup, lai producētu ziedu, savukārt no laterālajiem pumpuriem var veidoties jauni sakneņi. Sakneņi raksturīgi lielākoties viendīgļlapju klases augiem, piemēram,  banāniem, bambusiem, maijpuķītēm ''(Convallaria)'', bet var būt raksturīga atsevišķiem divdīgļlapju klases augiem, piemēram, zemkrūmu zilenēm ''(Vaccinium angustifolium)''.

[[Attēls:Britannica_Wild_Strawberry.png|thumb|100px|]] '''Stīgas''' ir horizontāli virszemei augoši stumbri, kas attīstās no mātes auga. Stumbram galotnē atrodas pumpurs, kurš sasniedzot augsni iesakņojas un attīstās par jaunu augu. Šādi vairojas zemeņu ģints augi ''(Fragaria'' sp.'')'', kā arī daudzi graudzāļu ''(Poaceae)'' dzimtas augi.<ref>[http://www.biology-resources.com/plants-vegetative-reproduction-01.html/An Introduction to Vegetative Reproduction]</ref> 
===Sakņu pārveidnes===
[[Attēls:Root_tubers_of_Dahlia_variabilis.png|thumb|100px|]]Sakņu pārveidnes ir gumi, kam raksturīgi sakņu uzbiezinājumi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas. Gumi raksturīgi daudzgadīgajiem lakstaugiem, piemēram, dālijām ''(Dahlia)'' un batātēm ''(Ipomoea batatus)''. <ref name="Hartman"/> 

==Mākslīgā pavairošana izmantojot auga daļas==
Mākslīgi augu pavairojot var izmantojot spraudeņos, [[Graft|potējot]], [[Layering|ar noliekteņiem]] un dalot mātes augu vairākās daļās, kā arī izmantojot mikropavairošanu. Lai mākslīgi varētu pavairot augus svarīgi ir nodrošināt tiem nepieciešamos vides apstākļus, tas ir, piemērotu temperatūru, mitrumu un fotoperiodu.

===Pavairošana ar spraudeņiem===
Pavairošana ar spraudeņiem ir viens no plašāk izplatītajiem veģetatīvās pavairošanas veidiem, ko izmanto visā pasaulē. Spraudenis ir mātes augam nogriezta daļa, no kura vēlāk attīstīsies jauns augs. Pavairošana ar spraudeņiem ir zināma jau gadsimtiem. Svarīgākais šai metodē ir nodrošināt veiksmīgu adventīvo sakņu veidošanos. Izmantojot mūsdienu iespējas var izstrādāt aizvien jaunas tehnoloģijas, kas ļauj manipulēt ar vides apstākļiem tā, lai konkrētās sugas spraudeņiem varētu nodrošināt optimālos vides apstākļus, kas nodrošina iespējami ātrāku un veiksmīgāku apsakņošanos. Lai veicinātu adventīvo sakņu veidošanos izmanto augšanas stimulatorus, kas visbiežāk ir [[Augu hormoni|auksīnu]] maisījumi. Spraudeņiem var būt vairāku veidu: dzinumu spraudeņi, lapu spraudeņi, vienpumpura spraudeņi.
[[Attēls:Stem_Cutting.jpg|thumb|170px|]]'''Dzimumu spraudeņu''' pagatavošanai izmanto vienu jauno stumbru no mātes auga. No viena mātes auga var iegūt ļoti daudz spraudeņus. Lai dzinumu varētu izmanto kā spraudeni, tam ir jābūt veselam, slimību neskartam. Dzinumam pirms tā ievietošanas augsnē, to ievaino, izdarot nelielu iegriezumu spraudeņa pamatnē un atsedzot kambija slāni. Ar dzimumu spraudeņiem var pavairot lielu daļu mūsdienās ekonomiski nozīmīgo augu sugu un šķirņu, piemēram, ābeļu ''(Malus'' sp'')''ģints sugas, tējas koku ''(Camellia sinensis)'', kaņepes ''Cannabis sative''u.c.
'''Lapu spraudeņu''' pagatavošanai izmanto auga lapu. Izmantojot šo metodi var pavairot lakstaugus, kā, piemēram, Āfrikas vijolītes ''(Saintpaulia ionantha)''.<ref>[http://http://plantphys.info/plants_human/vegprop/vegpropa.shtml/Artificial Vegetative Propogation]</ref> 

'''Vienpumpuru spraudeņu''' pagatavošanai izmanto vienu lapu, ar pumpuru un nelielu stumbra fragmentu. Izmantojot šo metodi no viena mātes auga var iegūt neskaitāmi daudz spraudeņu. Šādi var pavairot hortenzijas ''(Hygrangea'' sp.'')'' ģints augus. 

===Pavairošana potējot===
Pavairošana potējot joprojām ir vien no populārākajām augu pavairošana metodēm. Potēšanā tiek savienoti divi organismi, no kuriem viens ir potcelma, otrs potzars. Potcelmam svarīgi ir izvēlēties tādas šķirnes augu, kurai raksturīgās labas apsakņošanās spējas, savukārt par potzaru izvēlas to šķirni, kuru vēlas pavairot. Viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai potējumu saaugšanai ir saderīgu potējumu partneru izvēle, jo nesaderīgi augi parasti nesaaug, bet, ja tomēr saaug, tad tie visbiežāk aiziet bojā no lūzumiem tieši potējumu vietās. Lielākoties pastāv uzskats, ka jāizvēlas maksimāli radniecīgi potējumi partneri, tādējādi var novērst augu nesaderību, bet praksē ne vienmēr tā tas ir, jo var izrādīties arī, ka vienas dzimtas augi ir saderīgāki nekā vienas ģints augi.
Potēšanai izmanto dažādus veidus, piemēram, vienkāršo kupulēšanu,  kopulēšanu aiz mizas, triangulēšanu, potēšanu aiz mizas, acošanu sānu iegriezumā u.c. Ar potēšanas metodi var pavairot vīnogas ''(Vitis vinfera)'', citrusaugļus u.c.

[[Attēls:Marcottage_en_serpenteaux.png|thumb|200px||]]
===Pavairošana ar noliekteņiem===
Pavairojot ar noliekteņiem jauno augu no mātes auga atdala tikai pēc tā apskņošanās, līdz tam noliektenis paliek savienots ar mātes augu. Pavairojot ar noliekteņiem svarīgākais ir augu pārkoksnēšanās pakāpe, dzinuma attīstība. lai stimulētu apsakņošanos bieži veic stumbra ievainošanu tai vietā, kur vajadzētu veidoties adventīvajām saknēm. Ar nolikteņiem pavairo, piemēram,  upenes ''(Ribes nigrum)''

===Pavairošana dalot mātes augu===
Augu pavairošana dalot mātes augu vairākās daļās ir salīdzinoši mazāk izmantota, jo to var pielietot tikai atsevišķu sugu augiem. Šādi var pavairot galvenokārt daudzgadīgos lakstaugus, kuri veido cerus, piemēram hostas ''(Hosta)''.

===Mikropavairošana===
[[Micropropagation|Mikropavairošana]] ir viena no jaunākajām augu pavairošanas metodēm. Metode ir arī viena no sarežģītākajām, un prasa lielus ekonomiskos izdevumus, bet tai pat laikā šo metodi var izmantot, lai augus pavairotu lielos daudzumus un iegūtu veselus, patogēnu brīvus augus.<ref name="Hartman">[http://Hartmann H.T., Kester D.E., Davies F.T., Geneve R.L. 2011. Plant propagation Principles and Practices 8th ed. New Jersey: Prentice Hall, 880 pp./Plant propagation Principles and Practices]</ref> 


==Atsauces==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Augu vairošanās]]