Difference between revisions 1835101 and 1835188 on lvwiki

{{Vikisaites+}}
{{Starpviki+}}
'''Augu veģetatīvā pavairošana ''' ir bezdzimumvairošanās veids. Jaunu augu attīstība notiek bez sēklu vai sporu produkcijas un jaunais augs ir ģenētiski identisks mātes augam.<ref>[http://www.tekura.school.nz/departments/horticulture/ht105_p1.html/Asexual propagation]</ref> 

Bieži vien augiem attīstās speciālas orgānu pārveidnes, ar kurām augs var radīt sev identiskus pēcnācējus, kā arī augu pavairošana var notikt mākslīgi, izmantojot to orgānu daļas, kas satur meristematiskos audus. 

==Augu pavairošana ar orgānu pārveidnēm==
Orgānu pārveidnes veidojas lakstaugiem, kuriem, beidzoties veģetācijas periodam, iet bojā auga virszemes daļas. Tas pārziemo ar izveidoto orgānu pārveidni,kas atrodas augsnē.Orgāna pārveidnē uzkrājas barības vielas, kas vēlāk tiks izlietotas, lai varētu attīstīties snaudošais pumpurs, ko satur orgānu pārveidne. Atsevišķi augi veģetatīvi vairojas arī veģetācijas periodā, piemēram, zemenes.

Iedala divu tipu orgānu pārveidnes: vasas pārveidnes un sakņu pārveidnes.
===Vasas pārveidnes=== 

[[Attēls:Corm_(PSF).png|thumb|100px|]]Vasas pārveidnes ir [[Bulb|sīpoli]],[[Tuber| bumbuļi]], [[Corm|bumbuļsīpoli]], [[Tuber|sīpoli, bumbuļi, bumbuļsīpoli, sakneņi]] un stīgas. Visas vasas pārveidnes līdzīgi kā vasas sastāv no lapas, stumbra un pumpura.

''' Sīpols''' ir specializēts pazemes orgāns, kas sastāv no reducēta stumbra, cieši kopā sakārtotām, sulīgām lapām, kas izkārtotas koncentriskos riņķos apkārt stumbram, kā arī pumpura. Sulīgās lapas uzkrāj barības vielas, kas tiks izlietotas nākamajā veģetācijas periodā, lai no pumpuriem attīstītos zieds un jaunie augi. No terminālajā pumpura attīstās zieds, bet no laterālajiem  pumpuriem (contracted; show full)
===Sakņu pārveidnes===
[[Attēls:Root_tubers_of_Dahlia_variabilis.png|thumb|100px|]]Sakņu pārveidnes ir gumi, kam raksturīgi sakņu uzbiezinājumi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas. Gumi raksturīgi daudzgadīgajiem lakstaugiem, piemēram, dālijām ''(Dahlia)'' un batātēm ''(Ipomoea batatus)''. <ref name="Hartman"/> 

==Mākslīgā pavairošana izmantojot auga daļas==
Mākslīgi augu pavairojot var izmantojot spraudeņos, 
[[Graft|potējot]], [[Layering|arpotējot, noliekteņiem]] un dalot mātes augu vairākās daļās, kā arī izmantojot mikropavairošanu. Lai mākslīgi varētu pavairot augus svarīgi ir nodrošināt tiem nepieciešamos vides apstākļus, tas ir, piemērotu temperatūru, mitrumu un fotoperiodu.

===Pavairošana ar spraudeņiem===
(contracted; show full)

===Pavairošana dalot mātes augu===
Augu pavairošana dalot mātes augu vairākās daļās ir salīdzinoši mazāk izmantota, jo to var pielietot tikai atsevišķu sugu augiem. Šādi var pavairot galvenokārt daudzgadīgos lakstaugus, kuri veido cerus, piemēram hostas ''(Hosta)''.

===Mikropavairošana===

[[Micropropagation|Mikropavairošana]] ir viena no jaunākajām augu pavairošanas metodēm. Metode ir arī viena no sarežģītākajām, un prasa lielus ekonomiskos izdevumus, bet tai pat laikā šo metodi var izmantot, lai augus pavairotu lielos daudzumus un iegūtu veselus, patogēnu brīvus augus.<ref name="Hartman">[http://Hartmann H.T., Kester D.E., Davies F.T., Geneve R.L. 2011. Plant propagation Principles and Practices 8th ed. New Jersey: Prentice Hall, 880 pp./Plant propagation Principles and Practices]</ref> 


==Atsauces==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Augu vairošanās]]

[[am:እፃዊ ተዋልዶ]]
[[ar:إكثار خضري]]
[[ast:Gromu]]
[[ca:Esqueix]]
[[cs:Vegetativní rozmnožování]]
[[da:Vegetativ vækst]]
[[de:Vegetative Vermehrung]]
[[et:Vegetatiivne sigimine]]
[[es:Esqueje]]
[[eo:Vegetativa reproduktado]]
[[fr:Multiplication végétative]]
[[hi:वानस्पतिक जनन]]
[[id:Reproduksi vegetatif]]
[[it:Riproduzione vegetativa]]
[[he:רבייה וגטטיבית]]
[[kk:Вегетативтік көбею]]
[[lt:Vegetatyvinis dauginimasis]]
[[ml:അംഗപ്രജനനം]]
[[nl:Vegetatieve vermeerdering]]
[[ja:栄養繁殖]]
[[ru:Вегетативное размножение]]
[[sr:Вегетативно размножавање]]
[[tr:Vejetatif üreme]]
[[uk:Вегетативне розмноження рослин]]
[[zh:營養繁殖]]