Revision 1848365 of "Montekarlo metode" on lvwiki

{{jāuzlabo}}
'''Monte-Karlo metodes lietojums projektu vadībā.'''

== Ievads ==
Monte-Karlo ir statistiskās imitācijas metode. Daudzi no mums intuitīvi pazīst Monte-Karlo metodi. Ir saskārušies ar
to ikdienas darbā vai arī ir lasījuši par to kādos literatūras avotos.
No vienas puses, Monte-Karlo var būt pārsteidzoši vienkārša metode, bet no otras puses -
tās praktisks pielietojums var izrādīties ārkārtīgi dārgs pasākums. Ir tādas Monte-Karlo
imitācijas, kuras dod gaidīto rezultātu dažu minūšu laikā. Turpretim var izveidot tādu
modeli, kura darbināšanai būs nepieciešamas nevien dažas stundas, bet pat vairākas dienas.
Lai projektu vadītājs vai darba grupas locekļi varētu iegūt Monte-Karlo simulācijas 
rezultātus sagaidāmā laikā, ir nepieciešams izmantot paņēmienus, kas zināmā mērā spēj samazināt
dispersijas lielumu. Tas ir, lai iegūtu ātrākus analīzes rezultātus, ir jāmēģina samazināt risināmās
problēmas varbūtību loks, pirms datu ievades Monte-Karlo simulācijas modelī.

== Vēsture ==
Monte-Karlo metodes tēvs ir poļu izcelsmes matemātiķis [[Staņislavs Ulams]], kurš 2.Pasaules 
kara laikā strādāja pie izcilā matemātiķa Džona fon Neimana Manhetenas projekta ietvaros.
S.Ulams vairāk ir pazīstams kā viens no ūdeņraža bumbas izstrādātājiem.
Ja var ticēt nostāstiem, tad Monte-Karlo metode kā tāda tika izgudrota 1946.gadā laikā, kad
S.Ulams bijušas zināmas veselības problēmas. Atveseļošanās periodā, laiku īsinot, S.Ulams 
bieži nodevies pasjansa likšanai. Spēles laikā viņam bija radusies interese, kāda varētu būt
varbūtība spēli beigt ar uzvaru. Sākotnēji viņš izmēģinājis veselu virkni kompleksu 
matemātisku aprēķinu. Tomēr S.Ulams bijis pārliecināts, ka ir jābūt vienkāršam veidam, kā
noskaidrotu varbūtību. Visbeidzot viņš nolēma vienkārši likt pasjansu un katru reizi fiksēt
spēles iznākumu. Elementāri dalot pozitīvo spēles iznākumu skaitu ar visu spēļu skaitu, 
S.Ulmans noteica kāda ir varbūtība uzvarēt spēli. Šo vienkāršo atziņu tad arī uzskata par
Monte-Karlo metodes izcelsmi.

== Monte-Karlo imitācija projektu vadībā ==
Monte-Karlo metode projektu vadībā līdz šim nav pārāk plaši lietota.
Tomēr ir novērojams zināms popularitātes pieaugums, un Monte-Karlo metode aizvien biežāk
tiek izmantota galvenokārt izmaksu un laika lielumu vadīšanā, lai noteiktu projekta budžeta
vai plānotā beigu datuma riska līmeni. Monte-Karlo imitācija palīdz projekta vadītājam
atbildēt, piemēram, uz šādiem jautājumiem: "Kā ir varbūtība, ka projekts tiks pabeigts
plānotajā laikā?" vai arī "Kāds būs projekta ilgums ar 90% pārliecību?"

=== Projekta ilguma plānošana ===
Projekta laika vadībā Monte-Karlo imitācija var tikt piemērota projekta plānam, lai
novērtētu kāda ir varbūtība, ka projekts tiks pabeigts plānotajā laikā vai arī kāds ir
visticamākais projekta ilgums. Projekta vadītājs vai eksperti nosaka ilgumu varbūtību 
sadalījuma likumu katrai darba paketei vai darba pakešu grupai tīkla diagrammā, lai 
panāktu labāku novērtējumu. Trīs punktu novērtējums visbiežāk tiek lietots,lai vienkāršotu
šo uzdevumu. Tiek noteikts optimistiskais, pesimistiskais un visiespējamākais norises
laiks. Projekta vadītājs šos trīs novērtējumus var aprakstīt ar normālu, Beta vai trijstūra.
Kad imitācija ir veikta, projekta vadītājs ir spējīgs pateikt kāda ir varbūtība projekta
beigām katrā no datumiem. Tas ļauj noteikt laika rezerves projekta plānā.
Monte-Karlo imitācija ir viegli izpildāma, lietojot dažādas standarta projekta vadības
programmatūru kā Microsoft project un @Risk papildprogrammnodršinājumu vai Primavera un Risk+.

=== Projekta izmaksu plānošana ===
Projekta izmaksu vadībā, projekta vadītājs var lietot Monte-Karlo imitāciju, lai labāk
saprastu projekta budžetu un novērtētu tā lielumu projekta beigās. Tā vietā, lai noteiktu
varbūtību sadalījumu projekta darba pakešu norises laikiem, projekta vadītājs nosaka izmaksu
varbūtību sadalījuma likumu. Šie novērtējumu parasti izstrādā projekta izmaksu eksperts.
Galarezultāts ir beigu kopējo projekta izmaksu varbūtību sadalījums. Projektu vadītājs
parasti lieto šo sadalījumu,lai nodrošinātu projekta budžeta rezerves, kurus lietos, kad
riska iespējamības plāni ir jāpielieto, lai atbildētu uz riska notikumiem.

== Nobeigums ==
Monte-Karlo imitācija var lietot arī citās projekta vadības jomās, galvenokārt programmu un
portfolio vadīšanai, kad tiek pieņemti kapitāla plānošanas un investīciju lēmumi.

[[Kategorija:Integrālrēķini]]

[[ar:طريقة مونت كارلو]]
[[az:Monte Karlo metodu]]
[[ca:Mètode de Monte Carlo]]
[[cs:Metoda Monte Carlo]]
[[da:Monte Carlo-metoder]]
[[de:Monte-Carlo-Algorithmus]]
[[en:Monte Carlo method]]
[[es:Método de Montecarlo]]
[[fa:روش مونت‌کارلو]]
[[fi:Monte Carlo -simulaatio]]
[[fr:Méthode de Monte-Carlo]]
[[he:שיטת מונטה קרלו]]
[[hr:Monte Carlo simulacija]]
[[hu:Monte Carlo-módszer]]
[[id:Metode Monte Carlo]]
[[it:Metodo Monte Carlo]]
[[ja:モンテカルロ法]]
[[kk:Монте-карло тәсілі]]
[[ko:몬테카를로 방법]]
[[nl:Monte-Carlosimulatie]]
[[nn:Monte Carlo-metode]]
[[no:Monte Carlo-metoden]]
[[oc:Metòde de Montcarles]]
[[pl:Metoda Monte Carlo]]
[[pt:Método de Monte Carlo]]
[[ru:Метод Монте-Карло]]
[[simple:Monte Carlo algorithm]]
[[sk:Metóda Monte Carlo]]
[[su:Metoda Monte Carlo]]
[[sv:Monte Carlo-metod]]
[[tr:Monte Carlo benzetimi]]
[[uk:Метод Монте-Карло]]
[[ur:مونٹے کارلو تشبیہ]]
[[vi:Phương pháp Monte Carlo]]
[[zh:蒙地卡羅方法]]